Perfect passive participle of honestō (“honor, dignify”).
honestātus (feminine honestāta, neuter honestātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | honestātus | honestāta | honestātum | honestātī | honestātae | honestāta | |
genitive | honestātī | honestātae | honestātī | honestātōrum | honestātārum | honestātōrum | |
dative | honestātō | honestātae | honestātō | honestātīs | |||
accusative | honestātum | honestātam | honestātum | honestātōs | honestātās | honestāta | |
ablative | honestātō | honestātā | honestātō | honestātīs | |||
vocative | honestāte | honestāta | honestātum | honestātī | honestātae | honestāta |