From honor (oblique root honōr-) + -ārius.
honōrārius (feminine honōrāria, neuter honōrārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | honōrārius | honōrāria | honōrārium | honōrāriī | honōrāriae | honōrāria | |
genitive | honōrāriī | honōrāriae | honōrāriī | honōrāriōrum | honōrāriārum | honōrāriōrum | |
dative | honōrāriō | honōrāriae | honōrāriō | honōrāriīs | |||
accusative | honōrārium | honōrāriam | honōrārium | honōrāriōs | honōrāriās | honōrāria | |
ablative | honōrāriō | honōrāriā | honōrāriō | honōrāriīs | |||
vocative | honōrārie | honōrāria | honōrārium | honōrāriī | honōrāriae | honōrāria |