honōrātior (comparative, neuter honōrātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | honōrātior | honōrātius | honōrātiōrēs | honōrātiōra | |
genitive | honōrātiōris | honōrātiōrum | |||
dative | honōrātiōrī | honōrātiōribus | |||
accusative | honōrātiōrem | honōrātius | honōrātiōrēs honōrātiōrīs |
honōrātiōra | |
ablative | honōrātiōre honōrātiōrī |
honōrātiōribus | |||
vocative | honōrātior | honōrātius | honōrātiōrēs | honōrātiōra |