Perfect participle of hortor.
hortātus (feminine hortāta, neuter hortātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | hortātus | hortāta | hortātum | hortātī | hortātae | hortāta | |
genitive | hortātī | hortātae | hortātī | hortātōrum | hortātārum | hortātōrum | |
dative | hortātō | hortātae | hortātō | hortātīs | |||
accusative | hortātum | hortātam | hortātum | hortātōs | hortātās | hortāta | |
ablative | hortātō | hortātā | hortātō | hortātīs | |||
vocative | hortāte | hortāta | hortātum | hortātī | hortātae | hortāta |
hortātus m (genitive hortātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | hortātus | hortātūs |
genitive | hortātūs | hortātuum |
dative | hortātuī | hortātibus |
accusative | hortātum | hortātūs |
ablative | hortātū | hortātibus |
vocative | hortātus | hortātūs |