hviter m
From Old Norse hvítr, from Proto-Germanic *hwītaz.
hvīter
singular | masculine | feminine | neuter |
---|---|---|---|
nominative | hvīter | hvīt | hvīt |
accusative | hvītan | hvīta | hvīt |
dative | hvītum hvītom |
hvītri hvītre |
hvītu hvīto |
genitive | hvīts | hvītrar | hvīts |
plural | masculine | feminine | neuter |
nominative | hvītir hvīter |
hvītar | hvīt |
accusative | hvīta | hvītar | hvīt |
dative | hvītum hvītom |
hvītum hvītom |
hvītum hvītom |
genitive | hvītra hvīta |
hvītra hvīta |
hvītra hvīta |
singular | masculine | feminine | neuter |
---|---|---|---|
nominative | hvīti hvīte |
hvīta | hvīta |
accusative | hvīta | hvītu hvīto |
hvīta |
dative | hvīta | hvītu hvīto |
hvīta |
genitive | hvīta | hvītu hvīto |
hvīta |
plural | masculine | feminine | neuter |
nominative | hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
accusative | hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
dative | hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
genitive | hvītu hvīto |
hvītu hvīto |
hvītu hvīto |