From iedzīvot(ies) (“to settle in”) + -ājs.
iedzīvotājs m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | iedzīvotājs | iedzīvotāji |
| accusative (akuzatīvs) | iedzīvotāju | iedzīvotājus |
| genitive (ģenitīvs) | iedzīvotāja | iedzīvotāju |
| dative (datīvs) | iedzīvotājam | iedzīvotājiem |
| instrumental (instrumentālis) | iedzīvotāju | iedzīvotājiem |
| locative (lokatīvs) | iedzīvotājā | iedzīvotājos |
| vocative (vokatīvs) | iedzīvotāj | iedzīvotāji |