From ienaids (“hate”) + -nieks (with ienaids from ie- (“in, to”) + naids (“hate”)).
ienaidnieks m (1st declension, feminine form: ienaidniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | ienaidnieks | ienaidnieki |
accusative (akuzatīvs) | ienaidnieku | ienaidniekus |
genitive (ģenitīvs) | ienaidnieka | ienaidnieku |
dative (datīvs) | ienaidniekam | ienaidniekiem |
instrumental (instrumentālis) | ienaidnieku | ienaidniekiem |
locative (lokatīvs) | ienaidniekā | ienaidniekos |
vocative (vokatīvs) | ienaidniek | ienaidnieki |