illībātus (feminine illībāta, neuter illībātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | illībātus | illībāta | illībātum | illībātī | illībātae | illībāta | |
genitive | illībātī | illībātae | illībātī | illībātōrum | illībātārum | illībātōrum | |
dative | illībātō | illībātae | illībātō | illībātīs | |||
accusative | illībātum | illībātam | illībātum | illībātōs | illībātās | illībāta | |
ablative | illībātō | illībātā | illībātō | illībātīs | |||
vocative | illībāte | illībāta | illībātum | illībātī | illībātae | illībāta |