Perfect passive participle of imāginor.
imāginātus (feminine imāgināta, neuter imāginātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | imāginātus | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
genitive | imāginātī | imāginātae | imāginātī | imāginātōrum | imāginātārum | imāginātōrum | |
dative | imāginātō | imāginātae | imāginātō | imāginātīs | |||
accusative | imāginātum | imāginātam | imāginātum | imāginātōs | imāginātās | imāgināta | |
ablative | imāginātō | imāginātā | imāginātō | imāginātīs | |||
vocative | imāgināte | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta |