Future active participle of imitor.
imitātūrus (feminine imitātūra, neuter imitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | imitātūrus | imitātūra | imitātūrum | imitātūrī | imitātūrae | imitātūra | |
genitive | imitātūrī | imitātūrae | imitātūrī | imitātūrōrum | imitātūrārum | imitātūrōrum | |
dative | imitātūrō | imitātūrae | imitātūrō | imitātūrīs | |||
accusative | imitātūrum | imitātūram | imitātūrum | imitātūrōs | imitātūrās | imitātūra | |
ablative | imitātūrō | imitātūrā | imitātūrō | imitātūrīs | |||
vocative | imitātūre | imitātūra | imitātūrum | imitātūrī | imitātūrae | imitātūra |