immēnsūrātus (feminine immēnsūrāta, neuter immēnsūrātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immēnsūrātus | immēnsūrāta | immēnsūrātum | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta | |
genitive | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrātī | immēnsūrātōrum | immēnsūrātārum | immēnsūrātōrum | |
dative | immēnsūrātō | immēnsūrātae | immēnsūrātō | immēnsūrātīs | |||
accusative | immēnsūrātum | immēnsūrātam | immēnsūrātum | immēnsūrātōs | immēnsūrātās | immēnsūrāta | |
ablative | immēnsūrātō | immēnsūrātā | immēnsūrātō | immēnsūrātīs | |||
vocative | immēnsūrāte | immēnsūrāta | immēnsūrātum | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta |