Future active participle of immoror.
immorātūrus (feminine immorātūra, neuter immorātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immorātūrus | immorātūra | immorātūrum | immorātūrī | immorātūrae | immorātūra | |
genitive | immorātūrī | immorātūrae | immorātūrī | immorātūrōrum | immorātūrārum | immorātūrōrum | |
dative | immorātūrō | immorātūrae | immorātūrō | immorātūrīs | |||
accusative | immorātūrum | immorātūram | immorātūrum | immorātūrōs | immorātūrās | immorātūra | |
ablative | immorātūrō | immorātūrā | immorātūrō | immorātūrīs | |||
vocative | immorātūre | immorātūra | immorātūrum | immorātūrī | immorātūrae | immorātūra |