From in- (“un-”) + mūnītus (“fortified, defended”), perfect passive participle of mūniō (“to fortify, defend”).
immūnītus (feminine immūnīta, neuter immūnītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immūnītus | immūnīta | immūnītum | immūnītī | immūnītae | immūnīta | |
genitive | immūnītī | immūnītae | immūnītī | immūnītōrum | immūnītārum | immūnītōrum | |
dative | immūnītō | immūnītae | immūnītō | immūnītīs | |||
accusative | immūnītum | immūnītam | immūnītum | immūnītōs | immūnītās | immūnīta | |
ablative | immūnītō | immūnītā | immūnītō | immūnītīs | |||
vocative | immūnīte | immūnīta | immūnītum | immūnītī | immūnītae | immūnīta |