Perfect passive participle of immūtō (“change, alter”).
immūtātus (feminine immūtāta, neuter immūtātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immūtātus | immūtāta | immūtātum | immūtātī | immūtātae | immūtāta | |
genitive | immūtātī | immūtātae | immūtātī | immūtātōrum | immūtātārum | immūtātōrum | |
dative | immūtātō | immūtātae | immūtātō | immūtātīs | |||
accusative | immūtātum | immūtātam | immūtātum | immūtātōs | immūtātās | immūtāta | |
ablative | immūtātō | immūtātā | immūtātō | immūtātīs | |||
vocative | immūtāte | immūtāta | immūtātum | immūtātī | immūtātae | immūtāta |