Perfect passive participle of impartiō.
impartītus (feminine impartīta, neuter impartītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | impartītus | impartīta | impartītum | impartītī | impartītae | impartīta | |
genitive | impartītī | impartītae | impartītī | impartītōrum | impartītārum | impartītōrum | |
dative | impartītō | impartītae | impartītō | impartītīs | |||
accusative | impartītum | impartītam | impartītum | impartītōs | impartītās | impartīta | |
ablative | impartītō | impartītā | impartītō | impartītīs | |||
vocative | impartīte | impartīta | impartītum | impartītī | impartītae | impartīta |