Future active participle of imperō.
imperātūrus (feminine imperātūra, neuter imperātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | imperātūrus | imperātūra | imperātūrum | imperātūrī | imperātūrae | imperātūra | |
genitive | imperātūrī | imperātūrae | imperātūrī | imperātūrōrum | imperātūrārum | imperātūrōrum | |
dative | imperātūrō | imperātūrae | imperātūrō | imperātūrīs | |||
accusative | imperātūrum | imperātūram | imperātūrum | imperātūrōs | imperātūrās | imperātūra | |
ablative | imperātūrō | imperātūrā | imperātūrō | imperātūrīs | |||
vocative | imperātūre | imperātūra | imperātūrum | imperātūrī | imperātūrae | imperātūra |