Perfect passive participle of imperō.
imperātus (feminine imperāta, neuter imperātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | imperātus | imperāta | imperātum | imperātī | imperātae | imperāta | |
genitive | imperātī | imperātae | imperātī | imperātōrum | imperātārum | imperātōrum | |
dative | imperātō | imperātae | imperātō | imperātīs | |||
accusative | imperātum | imperātam | imperātum | imperātōs | imperātās | imperāta | |
ablative | imperātō | imperātā | imperātō | imperātīs | |||
vocative | imperāte | imperāta | imperātum | imperātī | imperātae | imperāta |