Future active participle of impertiō.
impertītūrus (feminine impertītūra, neuter impertītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | impertītūrus | impertītūra | impertītūrum | impertītūrī | impertītūrae | impertītūra | |
genitive | impertītūrī | impertītūrae | impertītūrī | impertītūrōrum | impertītūrārum | impertītūrōrum | |
dative | impertītūrō | impertītūrae | impertītūrō | impertītūrīs | |||
accusative | impertītūrum | impertītūram | impertītūrum | impertītūrōs | impertītūrās | impertītūra | |
ablative | impertītūrō | impertītūrā | impertītūrō | impertītūrīs | |||
vocative | impertītūre | impertītūra | impertītūrum | impertītūrī | impertītūrae | impertītūra |