Perfect passive participle of impertiō.
impertītus (feminine impertīta, neuter impertītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | impertītus | impertīta | impertītum | impertītī | impertītae | impertīta | |
genitive | impertītī | impertītae | impertītī | impertītōrum | impertītārum | impertītōrum | |
dative | impertītō | impertītae | impertītō | impertītīs | |||
accusative | impertītum | impertītam | impertītum | impertītōs | impertītās | impertīta | |
ablative | impertītō | impertītā | impertītō | impertītīs | |||
vocative | impertīte | impertīta | impertītum | impertītī | impertītae | impertīta |