Future active participle of impetō
impetītūrus (feminine impetītūra, neuter impetītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | impetītūrus | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra | |
genitive | impetītūrī | impetītūrae | impetītūrī | impetītūrōrum | impetītūrārum | impetītūrōrum | |
dative | impetītūrō | impetītūrae | impetītūrō | impetītūrīs | |||
accusative | impetītūrum | impetītūram | impetītūrum | impetītūrōs | impetītūrās | impetītūra | |
ablative | impetītūrō | impetītūrā | impetītūrō | impetītūrīs | |||
vocative | impetītūre | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra |