From importūnus + -tās.
importūnitās f (genitive importūnitātis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | importūnitās | importūnitātēs |
genitive | importūnitātis | importūnitātum |
dative | importūnitātī | importūnitātibus |
accusative | importūnitātem | importūnitātēs |
ablative | importūnitāte | importūnitātibus |
vocative | importūnitās | importūnitātēs |