Future active participle of improbō.
improbātūrus (feminine improbātūra, neuter improbātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | improbātūrus | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra | |
genitive | improbātūrī | improbātūrae | improbātūrī | improbātūrōrum | improbātūrārum | improbātūrōrum | |
dative | improbātūrō | improbātūrae | improbātūrō | improbātūrīs | |||
accusative | improbātūrum | improbātūram | improbātūrum | improbātūrōs | improbātūrās | improbātūra | |
ablative | improbātūrō | improbātūrā | improbātūrō | improbātūrīs | |||
vocative | improbātūre | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra |