Future active participle of improbō.
improbātūrus (feminine improbātūra, neuter improbātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | improbātūrus | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra | |
Genitive | improbātūrī | improbātūrae | improbātūrī | improbātūrōrum | improbātūrārum | improbātūrōrum | |
Dative | improbātūrō | improbātūrō | improbātūrīs | ||||
Accusative | improbātūrum | improbātūram | improbātūrum | improbātūrōs | improbātūrās | improbātūra | |
Ablative | improbātūrō | improbātūrā | improbātūrō | improbātūrīs | |||
Vocative | improbātūre | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra |