Present participle of ināniō
ināniēns (genitive inānientis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ināniēns | inānientēs | inānientia | ||
genitive | inānientis | inānientium | |||
dative | inānientī | inānientibus | |||
accusative | inānientem | ināniēns | inānientēs inānientīs |
inānientia | |
ablative | ināniente inānientī1 |
inānientibus | |||
vocative | ināniēns | inānientēs | inānientia |
1When used purely as an adjective.