From incīdō (“to cut in, cut through”) + -īvus (“-ive”, adjectival suffix). Attested from the 12th century.
incīsīvus (feminine incīsīva, neuter incīsīvum); first/second-declension adjective (Medieval Latin)
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incīsīvus | incīsīva | incīsīvum | incīsīvī | incīsīvae | incīsīva | |
genitive | incīsīvī | incīsīvae | incīsīvī | incīsīvōrum | incīsīvārum | incīsīvōrum | |
dative | incīsīvō | incīsīvae | incīsīvō | incīsīvīs | |||
accusative | incīsīvum | incīsīvam | incīsīvum | incīsīvōs | incīsīvās | incīsīva | |
ablative | incīsīvō | incīsīvā | incīsīvō | incīsīvīs | |||
vocative | incīsīve | incīsīva | incīsīvum | incīsīvī | incīsīvae | incīsīva |