Future active participle of incitō.
incitātūrus (feminine incitātūra, neuter incitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incitātūrus | incitātūra | incitātūrum | incitātūrī | incitātūrae | incitātūra | |
genitive | incitātūrī | incitātūrae | incitātūrī | incitātūrōrum | incitātūrārum | incitātūrōrum | |
dative | incitātūrō | incitātūrae | incitātūrō | incitātūrīs | |||
accusative | incitātūrum | incitātūram | incitātūrum | incitātūrōs | incitātūrās | incitātūra | |
ablative | incitātūrō | incitātūrā | incitātūrō | incitātūrīs | |||
vocative | incitātūre | incitātūra | incitātūrum | incitātūrī | incitātūrae | incitātūra |