incoeptīvus (feminine incoeptīva, neuter incoeptīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incoeptīvus | incoeptīva | incoeptīvum | incoeptīvī | incoeptīvae | incoeptīva | |
genitive | incoeptīvī | incoeptīvae | incoeptīvī | incoeptīvōrum | incoeptīvārum | incoeptīvōrum | |
dative | incoeptīvō | incoeptīvae | incoeptīvō | incoeptīvīs | |||
accusative | incoeptīvum | incoeptīvam | incoeptīvum | incoeptīvōs | incoeptīvās | incoeptīva | |
ablative | incoeptīvō | incoeptīvā | incoeptīvō | incoeptīvīs | |||
vocative | incoeptīve | incoeptīva | incoeptīvum | incoeptīvī | incoeptīvae | incoeptīva |