incohātīvus (feminine incohātīva, neuter incohātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incohātīvus | incohātīva | incohātīvum | incohātīvī | incohātīvae | incohātīva | |
genitive | incohātīvī | incohātīvae | incohātīvī | incohātīvōrum | incohātīvārum | incohātīvōrum | |
dative | incohātīvō | incohātīvae | incohātīvō | incohātīvīs | |||
accusative | incohātīvum | incohātīvam | incohātīvum | incohātīvōs | incohātīvās | incohātīva | |
ablative | incohātīvō | incohātīvā | incohātīvō | incohātīvīs | |||
vocative | incohātīve | incohātīva | incohātīvum | incohātīvī | incohātīvae | incohātīva |