From in- + contāminātus.
incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incontāminātus | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
genitive | incontāminātī | incontāminātae | incontāminātī | incontāminātōrum | incontāminātārum | incontāminātōrum | |
dative | incontāminātō | incontāminātae | incontāminātō | incontāminātīs | |||
accusative | incontāminātum | incontāminātam | incontāminātum | incontāminātōs | incontāminātās | incontāmināta | |
ablative | incontāminātō | incontāminātā | incontāminātō | incontāminātīs | |||
vocative | incontāmināte | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta |