incontrītus (feminine incontrīta, neuter incontrītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incontrītus | incontrīta | incontrītum | incontrītī | incontrītae | incontrīta | |
genitive | incontrītī | incontrītae | incontrītī | incontrītōrum | incontrītārum | incontrītōrum | |
dative | incontrītō | incontrītae | incontrītō | incontrītīs | |||
accusative | incontrītum | incontrītam | incontrītum | incontrītōs | incontrītās | incontrīta | |
ablative | incontrītō | incontrītā | incontrītō | incontrītīs | |||
vocative | incontrīte | incontrīta | incontrītum | incontrītī | incontrītae | incontrīta |