in- + cūrātus (“taken care of; cured”)
incūrātus (feminine incūrāta, neuter incūrātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | incūrātus | incūrāta | incūrātum | incūrātī | incūrātae | incūrāta | |
genitive | incūrātī | incūrātae | incūrātī | incūrātōrum | incūrātārum | incūrātōrum | |
dative | incūrātō | incūrātae | incūrātō | incūrātīs | |||
accusative | incūrātum | incūrātam | incūrātum | incūrātōs | incūrātās | incūrāta | |
ablative | incūrātō | incūrātā | incūrātō | incūrātīs | |||
vocative | incūrāte | incūrāta | incūrātum | incūrātī | incūrātae | incūrāta |