From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).
indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indēfīnītus | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta | |
genitive | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnītī | indēfīnītōrum | indēfīnītārum | indēfīnītōrum | |
dative | indēfīnītō | indēfīnītae | indēfīnītō | indēfīnītīs | |||
accusative | indēfīnītum | indēfīnītam | indēfīnītum | indēfīnītōs | indēfīnītās | indēfīnīta | |
ablative | indēfīnītō | indēfīnītā | indēfīnītō | indēfīnītīs | |||
vocative | indēfīnīte | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta |