From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).
indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | indēfīnītus | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta | |
Genitive | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnītī | indēfīnītōrum | indēfīnītārum | indēfīnītōrum | |
Dative | indēfīnītō | indēfīnītō | indēfīnītīs | ||||
Accusative | indēfīnītum | indēfīnītam | indēfīnītum | indēfīnītōs | indēfīnītās | indēfīnīta | |
Ablative | indēfīnītō | indēfīnītā | indēfīnītō | indēfīnītīs | |||
Vocative | indēfīnīte | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta |