From in- + dēterminātus.
indēterminātus (feminine indētermināta, neuter indēterminātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indēterminātus | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
genitive | indēterminātī | indēterminātae | indēterminātī | indēterminātōrum | indēterminātārum | indēterminātōrum | |
dative | indēterminātō | indēterminātae | indēterminātō | indēterminātīs | |||
accusative | indēterminātum | indēterminātam | indēterminātum | indēterminātōs | indēterminātās | indētermināta | |
ablative | indēterminātō | indēterminātā | indēterminātō | indēterminātīs | |||
vocative | indētermināte | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta |