indictītius (feminine indictītia, neuter indictītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indictītius | indictītia | indictītium | indictītiī | indictītiae | indictītia | |
genitive | indictītiī | indictītiae | indictītiī | indictītiōrum | indictītiārum | indictītiōrum | |
dative | indictītiō | indictītiae | indictītiō | indictītiīs | |||
accusative | indictītium | indictītiam | indictītium | indictītiōs | indictītiās | indictītia | |
ablative | indictītiō | indictītiā | indictītiō | indictītiīs | |||
vocative | indictītie | indictītia | indictītium | indictītiī | indictītiae | indictītia |