in- + dīgestus (“separated, arranged”)
indīgestus (feminine indīgesta, neuter indīgestum, adverb indīgestē); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indīgestus | indīgesta | indīgestum | indīgestī | indīgestae | indīgesta | |
genitive | indīgestī | indīgestae | indīgestī | indīgestōrum | indīgestārum | indīgestōrum | |
dative | indīgestō | indīgestae | indīgestō | indīgestīs | |||
accusative | indīgestum | indīgestam | indīgestum | indīgestōs | indīgestās | indīgesta | |
ablative | indīgestō | indīgestā | indīgestō | indīgestīs | |||
vocative | indīgeste | indīgesta | indīgestum | indīgestī | indīgestae | indīgesta |