in- + dōtātus (“apportioned”)
indōtātus (feminine indōtāta, neuter indōtātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indōtātus | indōtāta | indōtātum | indōtātī | indōtātae | indōtāta | |
genitive | indōtātī | indōtātae | indōtātī | indōtātōrum | indōtātārum | indōtātōrum | |
dative | indōtātō | indōtātae | indōtātō | indōtātīs | |||
accusative | indōtātum | indōtātam | indōtātum | indōtātōs | indōtātās | indōtāta | |
ablative | indōtātō | indōtātā | indōtātō | indōtātīs | |||
vocative | indōtāte | indōtāta | indōtātum | indōtātī | indōtātae | indōtāta |