indubitātus (feminine indubitāta, neuter indubitātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indubitātus | indubitāta | indubitātum | indubitātī | indubitātae | indubitāta | |
genitive | indubitātī | indubitātae | indubitātī | indubitātōrum | indubitātārum | indubitātōrum | |
dative | indubitātō | indubitātae | indubitātō | indubitātīs | |||
accusative | indubitātum | indubitātam | indubitātum | indubitātōs | indubitātās | indubitāta | |
ablative | indubitātō | indubitātā | indubitātō | indubitātīs | |||
vocative | indubitāte | indubitāta | indubitātum | indubitātī | indubitātae | indubitāta |