inductītius (feminine inductītia, neuter inductītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inductītius | inductītia | inductītium | inductītiī | inductītiae | inductītia | |
genitive | inductītiī | inductītiae | inductītiī | inductītiōrum | inductītiārum | inductītiōrum | |
dative | inductītiō | inductītiae | inductītiō | inductītiīs | |||
accusative | inductītium | inductītiam | inductītium | inductītiōs | inductītiās | inductītia | |
ablative | inductītiō | inductītiā | inductītiō | inductītiīs | |||
vocative | inductītie | inductītia | inductītium | inductītiī | inductītiae | inductītia |