Perfect passive participle of inēbriō (“intoxicate”).
inēbriātus (feminine inēbriāta, neuter inēbriātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inēbriātus | inēbriāta | inēbriātum | inēbriātī | inēbriātae | inēbriāta | |
genitive | inēbriātī | inēbriātae | inēbriātī | inēbriātōrum | inēbriātārum | inēbriātōrum | |
dative | inēbriātō | inēbriātae | inēbriātō | inēbriātīs | |||
accusative | inēbriātum | inēbriātam | inēbriātum | inēbriātōs | inēbriātās | inēbriāta | |
ablative | inēbriātō | inēbriātā | inēbriātō | inēbriātīs | |||
vocative | inēbriāte | inēbriāta | inēbriātum | inēbriātī | inēbriātae | inēbriāta |