in- + ēditus (“published, spread widely”)
inēditus (feminine inēdita, neuter inēditum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inēditus | inēdita | inēditum | inēditī | inēditae | inēdita | |
genitive | inēditī | inēditae | inēditī | inēditōrum | inēditārum | inēditōrum | |
dative | inēditō | inēditae | inēditō | inēditīs | |||
accusative | inēditum | inēditam | inēditum | inēditōs | inēditās | inēdita | |
ablative | inēditō | inēditā | inēditō | inēditīs | |||
vocative | inēdite | inēdita | inēditum | inēditī | inēditae | inēdita |