in- + exercitātus (“trained, skilled”)
inexercitātus (feminine inexercitāta, neuter inexercitātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inexercitātus | inexercitāta | inexercitātum | inexercitātī | inexercitātae | inexercitāta | |
genitive | inexercitātī | inexercitātae | inexercitātī | inexercitātōrum | inexercitātārum | inexercitātōrum | |
dative | inexercitātō | inexercitātae | inexercitātō | inexercitātīs | |||
accusative | inexercitātum | inexercitātam | inexercitātum | inexercitātōs | inexercitātās | inexercitāta | |
ablative | inexercitātō | inexercitātā | inexercitātō | inexercitātīs | |||
vocative | inexercitāte | inexercitāta | inexercitātum | inexercitātī | inexercitātae | inexercitāta |