īnfacētus (feminine īnfacēta, neuter īnfacētum, comparative īnfacētior, superlative īnfacētissimus); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfacētus | īnfacēta | īnfacētum | īnfacētī | īnfacētae | īnfacēta | |
genitive | īnfacētī | īnfacētae | īnfacētī | īnfacētōrum | īnfacētārum | īnfacētōrum | |
dative | īnfacētō | īnfacētae | īnfacētō | īnfacētīs | |||
accusative | īnfacētum | īnfacētam | īnfacētum | īnfacētōs | īnfacētās | īnfacēta | |
ablative | īnfacētō | īnfacētā | īnfacētō | īnfacētīs | |||
vocative | īnfacēte | īnfacēta | īnfacētum | īnfacētī | īnfacētae | īnfacēta |