Perfect passive participle of īnfatuō (“make a fool of; infatuate”).
īnfatuātus (feminine īnfatuāta, neuter īnfatuātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfatuātus | īnfatuāta | īnfatuātum | īnfatuātī | īnfatuātae | īnfatuāta | |
genitive | īnfatuātī | īnfatuātae | īnfatuātī | īnfatuātōrum | īnfatuātārum | īnfatuātōrum | |
dative | īnfatuātō | īnfatuātae | īnfatuātō | īnfatuātīs | |||
accusative | īnfatuātum | īnfatuātam | īnfatuātum | īnfatuātōs | īnfatuātās | īnfatuāta | |
ablative | īnfatuātō | īnfatuātā | īnfatuātō | īnfatuātīs | |||
vocative | īnfatuāte | īnfatuāta | īnfatuātum | īnfatuātī | īnfatuātae | īnfatuāta |