Perfect passive participle of īnfestō (“molest, attack”).
īnfēstātus (feminine īnfēstāta, neuter īnfēstātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfēstātus | īnfēstāta | īnfēstātum | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstāta | |
genitive | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstātī | īnfēstātōrum | īnfēstātārum | īnfēstātōrum | |
dative | īnfēstātō | īnfēstātae | īnfēstātō | īnfēstātīs | |||
accusative | īnfēstātum | īnfēstātam | īnfēstātum | īnfēstātōs | īnfēstātās | īnfēstāta | |
ablative | īnfēstātō | īnfēstātā | īnfēstātō | īnfēstātīs | |||
vocative | īnfēstāte | īnfēstāta | īnfēstātum | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstāta |