The adjective was formed by suffixation: īnfīnītus (“boundless”, “unlimited”, “infinite”: “endless”; “countless”; grammar “indefinite”, "infinitive”) + -īvus (“suffix forming adjectives”); the noun is an elliptical use for modus īnfīnītīvus (“ infinitive mood”). The Latin is a rough translation of the Greek ἀπαρέμφατος, meaning "not indicated" or "not determined."
īnfīnītīvus (feminine īnfīnītīva, neuter īnfīnītīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva | |
genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum | īnfīnītīvārum | īnfīnītīvōrum | |
dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvae | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | |||
accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvam | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs | īnfīnītīvās | īnfīnītīva | |
ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvā | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | |||
vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva |
īnfīnītīvus m (genitive īnfīnītīvī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīvī |
genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum |
dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs |
ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīvī |