The adjective was formed by suffixation: īnfīnītus (“boundless”, “unlimited”, “infinite”: “endless”; “countless”; grammar “indefinite”, "infinitive”) + -īvus (“suffix forming adjectives”); the noun is an elliptical use for modus īnfīnītīvus (“ infinitive mood”). The Latin is a rough translation of the Greek ἀπαρέμφατος, meaning "not indicated" or "not determined."
īnfīnītīvus (feminine īnfīnītīva, neuter īnfīnītīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva | |
| Genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum | īnfīnītīvārum | īnfīnītīvōrum | |
| Dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvae | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | |||
| Accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvam | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs | īnfīnītīvās | īnfīnītīva | |
| Ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvā | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | |||
| Vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva | |
īnfīnītīvus m (genitive īnfīnītīvī); second declension
Second-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīvī |
| Genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum |
| Dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
| Accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs |
| Ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
| Vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīvī |