Perfect passive participle of īnfirmō (“weaken, enfeeble”).
īnfirmātus (feminine īnfirmāta, neuter īnfirmātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfirmātus | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta | |
genitive | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmātī | īnfirmātōrum | īnfirmātārum | īnfirmātōrum | |
dative | īnfirmātō | īnfirmātae | īnfirmātō | īnfirmātīs | |||
accusative | īnfirmātum | īnfirmātam | īnfirmātum | īnfirmātōs | īnfirmātās | īnfirmāta | |
ablative | īnfirmātō | īnfirmātā | īnfirmātō | īnfirmātīs | |||
vocative | īnfirmāte | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta |