in- + flētus (“wept for, lamented”)
īnflētus (feminine īnflēta, neuter īnflētum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnflētus | īnflēta | īnflētum | īnflētī | īnflētae | īnflēta | |
genitive | īnflētī | īnflētae | īnflētī | īnflētōrum | īnflētārum | īnflētōrum | |
dative | īnflētō | īnflētae | īnflētō | īnflētīs | |||
accusative | īnflētum | īnflētam | īnflētum | īnflētōs | īnflētās | īnflēta | |
ablative | īnflētō | īnflētā | īnflētō | īnflētīs | |||
vocative | īnflēte | īnflēta | īnflētum | īnflētī | īnflētae | īnflēta |