īnfrūnītus (feminine īnfrūnīta, neuter īnfrūnītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnfrūnītus | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta | |
genitive | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnītī | īnfrūnītōrum | īnfrūnītārum | īnfrūnītōrum | |
dative | īnfrūnītō | īnfrūnītae | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | |||
accusative | īnfrūnītum | īnfrūnītam | īnfrūnītum | īnfrūnītōs | īnfrūnītās | īnfrūnīta | |
ablative | īnfrūnītō | īnfrūnītā | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | |||
vocative | īnfrūnīte | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta |