Perfect passive participle of inlūminō.
inlūminātus (feminine inlūmināta, neuter inlūminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inlūminātus | inlūmināta | inlūminātum | inlūminātī | inlūminātae | inlūmināta | |
genitive | inlūminātī | inlūminātae | inlūminātī | inlūminātōrum | inlūminātārum | inlūminātōrum | |
dative | inlūminātō | inlūminātae | inlūminātō | inlūminātīs | |||
accusative | inlūminātum | inlūminātam | inlūminātum | inlūminātōs | inlūminātās | inlūmināta | |
ablative | inlūminātō | inlūminātā | inlūminātō | inlūminātīs | |||
vocative | inlūmināte | inlūmināta | inlūminātum | inlūminātī | inlūminātae | inlūmināta |