inmēnsus (feminine inmēnsa, neuter inmēnsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inmēnsus | inmēnsa | inmēnsum | inmēnsī | inmēnsae | inmēnsa | |
genitive | inmēnsī | inmēnsae | inmēnsī | inmēnsōrum | inmēnsārum | inmēnsōrum | |
dative | inmēnsō | inmēnsae | inmēnsō | inmēnsīs | |||
accusative | inmēnsum | inmēnsam | inmēnsum | inmēnsōs | inmēnsās | inmēnsa | |
ablative | inmēnsō | inmēnsā | inmēnsō | inmēnsīs | |||
vocative | inmēnse | inmēnsa | inmēnsum | inmēnsī | inmēnsae | inmēnsa |