Perfect passive participle of inminuō.
inminūtus (feminine inminūta, neuter inminūtum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inminūtus | inminūta | inminūtum | inminūtī | inminūtae | inminūta | |
genitive | inminūtī | inminūtae | inminūtī | inminūtōrum | inminūtārum | inminūtōrum | |
dative | inminūtō | inminūtae | inminūtō | inminūtīs | |||
accusative | inminūtum | inminūtam | inminūtum | inminūtōs | inminūtās | inminūta | |
ablative | inminūtō | inminūtā | inminūtō | inminūtīs | |||
vocative | inminūte | inminūta | inminūtum | inminūtī | inminūtae | inminūta |